| Domes nebeidzamÄs sadursmes |
| Otrdiena, 23 FebruÄris 2010 00:00 | |||||
|
Andris KÄrkluvalks
— Vai novada izveidoÅ¡ana ir bijusi veiksmÄ«ga? Aivars LÄcarus: — Novads bija jÄizveido. Å is process nav bijis visai veiksmÄ«gs, jo mums ir masÄ«va, grÅ«ti izkustinÄma lÄ“mÄ“jvara, ir daudz komiteju, kÄ arÄ« koalÄ«cija un opozÄ«cija, un Å¡o pÄ“dÄ“jo vÄrdu uzskatu par lamuvÄrdu. VÄ“l ir izveidota tÄ saucamÄ koalÄ«cijas padome, kas acÄ«mredzot darbojas kÄ sestÄ komiteja, jo nereti deputÄti pÄrmet, ka kaut kas ir izrunÄts, bet vÄ“lÄk izrÄdÄs, ka runa ir par koalÄ«cijas padomi, kurÄ mÅ«su partija, protams, nav bijusi klÄt. TÄs ir tÄs sliktÄs tradÄ«cijas, kÄdÄm nevajadzÄ“ja izveidoties un no kurÄm tik viegli vairs nebÅ«s iespÄ“jams atteikties. Par izpildvaru jÄteic, ka viss nemaz nav pabeigts, strukturÄlas pÄrmaiņas, lai ieekonomÄ“tu naudu, notiek gausi, rezultÄtÄ patlaban tiek izstrÄdÄts budžets ar milzu deficÄ«tu (diskusija notiek dienu pirms budžeta pieņemÅ¡anas, 18. februÄrÄ«), neskatoties uz to, ka visÄm pÄrvaldÄ“m un iestÄdÄ“m jau ir paredzams samazinÄt izdevumus par 20 procentiem, salÄ«dzinot ar iepriekÅ¡Ä“jo gadu. Ar Å¡Ädu budžetu daudzas paÅ¡valdÄ«bas paÅ¡as par sevi vispÄr nebÅ«tu bijuÅ¡as spÄ“jÄ«gas dzÄ«vot, kas apliecina, ka novads bija nepiecieÅ¡ams, bet tas, kÄ tas Ä«stenojas, ir smagi un var novest novadu lielÄs finansiÄlÄs nepatikÅ¡anÄs. Solvita Ūdre: — Novada izveidoÅ¡ana bija likumsakarÄ«ga, jo to paredzÄ“ja likumdoÅ¡ana, bet vÄ“rtÄ“t to, cik bijusi tÄ veiksmÄ«ga vai neveiksmÄ«ga, ir pÄragri. PagÄjis tikai nedaudz vairÄk par pusgadu, un mÄ“s nevaram salÄ«dzinÄt novadu, kurÄ ir Äetras pilsÄ“tas un divpadsmit lauku paÅ¡valdÄ«bu pÄrvaldes, ar kÄdu, kurÄ ir, piemÄ“ram, Äetras vai seÅ¡as iepriekÅ¡Ä“jÄs paÅ¡valdÄ«bas. Å is lielais novads uzliek slogu, lai sabalansÄ“tu lÄ“mÄ“jvaru ar izpildvaru un lÄ«dzsvarotu vienmÄ“rÄ«gu novada attÄ«stÄ«bu. Novada reformai bija jÄnodroÅ¡ina administratÄ«vÄ aparÄta samazinÄÅ¡ana, kas ir izdarÄ«ts par 112 darbiniekiem, nesamazinot iestÄžu un to funkciju skaitu. TÄpat samazinÄts deputÄtu skaits — no 124 palikuÅ¡i 17. PozitÄ«vi ir arÄ« tas, ka pieauguÅ¡i sociÄlo pakalpojumu apjomi un, salÄ«dzinot ar iepriekÅ¡Ä“jo gadu, sociÄlais budžets ir tikai pieaudzis. Diemžēl to nosaka arÄ« aizvien pieaugoÅ¡Ä nepiecieÅ¡amÄ«ba pÄ“c sociÄlÄs palÄ«dzÄ«bas. Tagad tiek nodroÅ¡inÄta sociÄlÄ palÄ«dzÄ«ba arÄ« tur, kur tÄ agrÄk netika sniegta. — Vai ir zuduÅ¡as kÄdas funkcijas vai iestÄdes? S. Ūdre: — Viens no mÄ«nusiem — ir zudis dzimtsarakstu pakalpojums. Ja agrÄk dzimuÅ¡os un miruÅ¡os varÄ“ja reÄ£istrÄ“t savÄ paÅ¡valdÄ«bÄ, tad tagad to var darÄ«t tikai novada centrÄ. A. LÄcarus: — CilvÄ“ki ne dzimst, ne mirst katru dienu, un tÄs ir situÄcijas, kad arÄ« agrÄk pÄ“c dzimÅ¡anas vai mirÅ¡anas apliecÄ«bas nokÄrtoÅ¡anas pagastos vajadzÄ“ja braukt uz Talsiem, tagad tas ir izdarÄms uzreiz vienuviet. LÄ«dzÄ«gi paredzÄ“ts vienkÄrÅ¡ot novada grÄmatvedÄ«bas sistÄ“mu, kas diemžēl nav panÄkts lÄ«dz 1. janvÄrim, bet plÄnots tikai ar aprÄ«li. S. Ūdre: — Es tomÄ“r gribÄ“tu uzsvÄ“rt plusus, un viens no tÄdiem ir papildus iespÄ“jas Eiropas projektu piesaistÄ“. Ja iepriekÅ¡ tÄdi pagasti kÄ Ä¶Å«Ä¼ciems un Strazde nav spÄ“juÅ¡i izmantot Å¡Ä«s iespÄ“jas, tad tagad Å¡Ä«m teritorijÄm arÄ« paredzam dalÄ«bu projektos. TÄpat pagastos lÄ«dz Å¡im strÄdÄja visdažÄdÄko specialitÄÅ¡u darbinieki, kuri katrs savÄ pagastÄ par lÄ«dzÄ«ga profila darba pienÄkumu veikÅ¡anu saņēma atÅ¡Ä·irÄ«gu atalgojumu. StrÄdÄjot novadÄ, Å¡Ä«s atÅ¡Ä·irÄ«bas cenÅ¡amies nolÄ«dzinÄt un definÄ“t, kas ir darbinieka pienÄkumos un kas nav. A. LÄcarus: — Cik zinu, tad nevienÄ pagastÄ amatu apraksti vÄ“l lÄ«dz Å¡im nav sastÄdÄ«ti, un tas arÄ« ir viens no mÅ«su lielÄkajiem pÄrmetumiem koalÄ«cijai, jo nu jau tÅ«lÄ«t bÅ«s astoņi mÄ“neÅ¡i kopÅ¡ novada izveidoÅ¡anas. — TÄtad jÅ«s nevarat teikt, ka Talsu novada izveide kopumÄ ir noritÄ“jusi pozitÄ«vi? A. LÄcarus: — Diemžēl nevaru. Ir pietiekami daudz mÄ«nusu, kurus, iespÄ“jams, vajadzÄ“s labot vÄ“lÄk. PozitÄ«vais ir tas, ka pÄ“c novada izveidoÅ¡anas neviena paÅ¡valdÄ«ba nav bankrotÄ“jusi, kas bez novadu reformas, iespÄ“jams, tÄ nebÅ«tu. S. Ūdre: — SakarÄ ar to, ka Talsu novads ir ļoti liels, administratÄ«vÄs lietas kÄrtojas lÄ“ni un sarežģīti, un pateikt, vai tÄ izveidoÅ¡ana noritÄ“ja pilnÄ«gi pareizi vai nepareizi, varÄ“Å¡u pÄ“c ilgÄka laika posma. — Talsu novada domÄ“ ļoti izteikti redzams deputÄtu sadalÄ«jums — koalÄ«cija un opozÄ«cija, kÄ tas nekad iepriekÅ¡ nav bijis. KÄpÄ“c? S. Ūdre: — MÄkslÄ«gi veidots te nav nekas, bet nevar teikt, ka bijuÅ¡ajÄ rajona teritorijÄ Å¡Äda sistÄ“ma nav bijusi. PastÄvot rajona padomei, tikai Talsos izteikti bija redzams, ka vÄ“lÄ“Å¡anÄs piedalÄs politiskÄs partijas, pÄrÄ“jÄs paÅ¡valdÄ«bÄs lielÄkoties vÄ“lÄ“Å¡anÄs piedalÄ«jÄs vietÄ“jo kandidÄtu saraksti. LÄ«dz ar to rajona padomÄ“ nebija pat pamata tam, lai veidotos koalÄ«cija un opozÄ«cija, kaut gan TP bija pÄrsvars un atseviÅ¡Ä·os jautÄjumos bija viedokļu grupÄ“Å¡anÄs. Talsu novada gadÄ«jumÄ vÄ“lÄ“Å¡anÄs piedalÄ«jÄs astoņas partijas un domes sastÄvÄ iekļuva septiņas. SituÄcija izveidojÄs tÄda, ka seÅ¡as no Å¡Ä«m partijÄm redzÄ“ja iespÄ“ju sadarboties, bija vienots skatÄ«jums uz to, kÄ iespÄ“jams attÄ«stÄ«ties un kopÄ strÄdÄt. Bija arÄ« sarunas ar TP par to, kÄ mÄ“s kopÄ varÄ“tu strÄdÄt, bet diemžēl tÄs palika bez rezultÄtiem un izveidojÄs tÄda situÄcija, kÄda nu paÅ¡laik ir. Nevaru teikt, ka tas ir slikti, jo tÄ ir tikai normÄla prakse. OpozÄ«cija bieži ļoti spilgti un pat pÄrspÄ«lÄ“ti norÄda uz kÄdiem neizdarÄ«tiem darbiem vai lÄ“mumiem, kuri ir pÄrskatÄmi, tÄ ka tas nav nekas slikts lÄ«dz brÄ«dim, kad Å¡Ä« pretstatÄ«Å¡ana ir destruktÄ«va. — JÅ«suprÄt, tÄ patlaban ir destruktÄ«va? S. Ūdre: — AtseviÅ¡Ä·os jautÄjumos ir. Domes sÄ“dÄ“s, Ä«paÅ¡i sÄkumÄ, kad aktÄ«vÄk piedalÄ«jÄs mediju pÄrstÄvji un bija daudz citu cilvÄ“ku, tad opozÄ«cija spÄ“lÄ“ja teÄtri ar visiem žestiem un mÄ«miku, ko varÄ“tu nosaukt par destruktÄ«vu darba stilu. — KoalÄ«cijÄ tomÄ“r ir seÅ¡as dažÄdas partijas, kÄ izskaidrojams, ka gandrÄ«z jebkurÄ jautÄjumÄ ir vienprÄtÄ«gs viedoklis? S. Ūdre: — Ir koalÄ«cijas padome, lÄ«dzÄ«gi kÄ ir arÄ« TP frakcija, kurÄ analizÄ“, kas notiek novadÄ, meklÄ“ risinÄjumus, saskaņo viedokļus. KoalÄ«cijas deputÄtiem ir brÄ«vas tiesÄ«bas balsot tÄ, kÄ viņi vÄ“las, par katru jautÄjumu, bet bieži jau iepriekÅ¡Ä“ja izrunÄÅ¡ana arÄ« ļauj bÅ«t vienprÄtÄ«giem dažÄdos jautÄjumos. TÄ ir normÄla prakse. A. LÄcarus: — PolitikÄ nekÄ dabÄ«ga vispÄr nav. Par dabÄ«gu varÄ“tu uzskatÄ«t patiesi vienprÄtÄ«gu domÄÅ¡anu un attiecÄ«gu balsoÅ¡anu, taÄu LatvijÄ politiskÄ kultÅ«ra diemžēl ir tÄda, kÄda tÄ ir. Protams, ir izveidota arÄ« Tautas partijas frakcija, bet tas notika krietni vien vÄ“lÄk nekÄ koalÄ«cijas padomes izveide. TÅ«lÄ«t pÄ“c vÄ“lÄ“Å¡anÄm man bija saruna ar Krotova kungu, otras lielÄkÄs uzvarÄ“juÅ¡Äs partijas, Zaļo zemnieku, pÄrstÄvi, kuri domÄ“ pÄrstÄvÄ“ti ar ÄetrÄm vietÄm. VÄ“lÄ“jos runÄt par iespÄ“ju strÄdÄt kopÄ, bet viņš jau uzreiz pateica, ka viņi ir vienojuÅ¡ies, ka darbs notiks tikai un vienÄ«gi bez Tautas partijas, praktiski paziņojot par cīņu pret mums, pirms vÄ“l domes darbs vispÄr tiek uzsÄkts. Tas tikai parÄda, cik destruktÄ«va ir attieksme no viņu puses, lai gan par sliktajiem esam padarÄ«ti mÄ“s. Tautas partijas frakcija izveidota tikai septembrÄ« vai oktobrÄ«, jo sapratÄm, ka nevaram strÄdÄt tikai tÄpat. MÄ“s pat nestrÄdÄjam pret, bet tÄ, lai saprastu, ko koalÄ«cijas spÄ“ki vispÄr dara. TaÄu teÄtris novÄ“rojams arÄ« no otras puses — ja notiek mÄ“dÄ«Å¡anÄs laikÄ, kad kÄds no Tautas partijas pÄrstÄvjiem runÄ, tas jau ir bÄ“rniÅ¡Ä·Ä«gi. Par Å¡o strikto puÅ¡u sadalÄ«jumu — tas ir demokrÄtiski un ar to rÄ“Ä·inÄmies, bet tas noteikti nav labi, jo netiek ievÄ“rota relatÄ«vÄ vÄ“lÄ“tÄju vairÄkuma viedokļa izpilde. Bieži ir situÄcijas, kad koalÄ«cijas padomÄ“ kÄds jautÄjums jau praktiski ir nolemts, nepaskaidrojot, kÄpÄ“c, savukÄrt mÅ«su argumenti nemaz netiek ņemti vÄ“rÄ. — Ar ko ir skaidrojams tas, ka visas domÄ“ esoÅ¡Äs partijas valstiskÄ lÄ«menÄ« tomÄ“r ir lÄ«dzÄ«gas, labÄ“jas, un, ja neskaita atseviÅ¡Ä·u partiju intereses, tad daudzos jautÄjumos arÄ« vienprÄtÄ«gas, bet Å¡eit novadÄ viedokļi ir tik izteikti atÅ¡Ä·irÄ«gi? S. Ūdre: — Novados politiskÄ prakse nav tik izteikta kÄ valstiskÄ lÄ«menÄ«. — Vai noteicoÅ¡ais tomÄ“r nav tas, ka iepriekÅ¡ domÄ“ vadoÅ¡Ä bija Tautas partija un tagad notiek atspÄ“lÄ“Å¡anÄs? A. LÄcarus: — DomÄ“ iepriekÅ¡ nebija nedz pozÄ«cijas, nedz opozÄ«cijas, nebija spÄ“les. S. Ūdre: — TÄpÄ“c, ka jÅ«s bijÄt vairÄkumÄ. A. LÄcarus: — MÄ“s strÄdÄjÄm visi kopÄ, nebija atseviÅ¡Ä·as partijas sanÄksmes, visi jautÄjumi tika izskatÄ«ti kopÄ, un neviens nebija atÅ¡Ä·irts. Talsu pilsÄ“tÄ bija TP deputÄtu vairÄkums, bet vai tÄdÄ gadÄ«jumÄ koalÄ«cijai tagad ir uzstÄdÄ«jums cÄ«nÄ«ties ar Talsu pilsÄ“tu? SavukÄrt rajona padomÄ“ TP no 20 cilvÄ“kiem bija Äetri, es nesaprotu, kur vairÄkums ir Å¡eit. S. Ūdre: — MÄ“s vÄ“l varam diskutÄ“t par TP pÄrvaldÄ«tajÄm paÅ¡valdÄ«bÄm. Talsu pilsÄ“tÄ, cik zinu, citi viedokļi nemaz netika uzklausÄ«ti. A. LÄcarus: — Diskusijas notika, un pÄ“c protokoliem var redzÄ“t, ka lÄ“mumi netika pieņemti politisku apsvÄ“rumu dēļ. Ja mÄ“s nebÅ«tu rÄ“Ä·inÄjuÅ¡ies ar citiem, tad kÄdēļ gan rÄ«kot diskusijas? MÄ“s strÄdÄjÄm tÄ, kÄ vajadzÄ“tu strÄdÄt arÄ« patlaban. S. Ūdre: — ArÄ« mÄ“s uzskatÄm, ka strÄdÄjam tÄ, kÄ vajadzÄ“tu strÄdÄt. — KÄ jÅ«s komentÄ“tu paÅ¡u administrÄcijas darbinieku laiku pa laikam teikto, ka iepriekÅ¡ visur tika bÄ«dÄ«ti Tautas partijas cilvÄ“ki, tagad tos nomaina ar ielikteņiem no koalÄ«cijas puses? S. Ūdre: — Ir tikai viens gadÄ«jums, kad ir nomainÄ«ts TP cilvÄ“ks — tas ir Alda Vilsona kungs. Mums bija iespÄ“ja neļaut turpinÄt darbu Andrim GrÄ«nbergam un Sandrai PÄ“tersonei, kas ir TP cilvÄ“ki. TP valdÄ«ja vienpusÄ«gi, bet mÄ“s esam seÅ¡as partijas. A. LÄcarus: — Man Å¡is stereotips, nav pieņemams. Kas attiecas uz Å¡iem Tautas partijai pietuvinÄtajiem cilvÄ“kiem, tad atcerÄ“simies, ka pirmais tika atbrÄ«vots Viļņa PÅ«cÄ«Å¡a kungs. Gan viņš, gan Vilsona kungs bija Talsu namu pÄrvaldes (TNP) valdes locekļi, un tagad Å¡ais vietÄs ielikti divi koalÄ«cijai uzticami cilvÄ“ki, kÄ rezultÄtÄ darbs ir pasliktinÄjies. Bet viņi tur nenonÄca kÄ partijai lojÄli cilvÄ“ki, bet gan Å¡Ä«s nozares speciÄlisti. «CilvÄ“ki runÄ», bet, lai tad arÄ« pasaka, kuri cilvÄ“ki bija TP ielikti. S. Ūdre: — Kas tad ir mÅ«su ieliktie? A. LÄcarus: — Uldis Rozenbergs un Aleksandrss Tarabanovskis, kuram, starp citu, ir arÄ« intereÅ¡u konflikts attiecÄ«bÄ uz apsaimniekoÅ¡anas lietÄm. RezultÄtÄ tÄ vietÄ, lai namu pÄrvaldes valdi papildinÄtu ar speciÄlistiem, tajÄ atstÄj vienu cilvÄ“ku. — KÄ jÅ«s kopumÄ vÄ“rtÄ“jat Å«denssaimniecÄ«bas projektu? A. LÄcarus: — Diemžēl vÄ“l neesmu saņēmis atbildi no TNP attiecÄ«bÄ par valdes protokoliem un par Ä«paÅ¡nieka (paÅ¡valdÄ«bas) speciÄlajiem rÄ«kojumiem, kas ļautu man dokumentÄli, objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“t projekta dokumentÄlo pusi. Ir izmainÄ«ta veicamo darbu metodika (rakÅ¡anas darbu veids — A. K), kas nav pieļaujams un ļaunÄkajÄ gadÄ«jumÄ vÄ“lÄk tiks uzskatÄ«tas par neattiecinÄmajÄm izmaksÄm, ko nesegs Eiropas struktÅ«rfondi, un tas Talsu iedzÄ«votÄjiem bÅ«s jÄsedz tarifu paaugstinÄjuma veidÄ. S. Ūdre: — Ir mainÄ«ta metode, bet tas, ka Å¡Ä« metode ir lÄ“tÄka, gan netiek minÄ“ts. A. LÄcarus: — Protams, ka projekta gaitÄ metodes var mainÄ«t, bet tas ir jÄsaskaņo. TaÄu Å¡eit nav bijusi ne sÄkotnÄ“ja saskaņoÅ¡ana, ne vÄ“lÄk sakÄrtota dokumentÄcija. Ja tÄ ir tava nauda, var izlemt pats, bet te Ä«paÅ¡nieks ir pilsÄ“ta. VÄ“l pagÄjuÅ¡ogad TNP statÅ«tos bija norÄdÄ«ts, ka ar valdes lÄ“mumu var veikt izmaiņas lÄ«dz Ls 9000, bet mÄ“s zinÄm, ka runa ir par summÄm ap Ls 400 000. JoprojÄm gaidu dokumentus, ka valde to ir saskaņojusi ar domes priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄju. S. Ūdre: — Projekta vadÄ«tÄjs ir Uldis Rozenbergs, un viņš arÄ« uzņemas pilnu atbildÄ«bu par to, ko dara. Protams, domei ir jÄseko lÄ«dzi, jo par rezultÄtiem atbildÄ«gi bÅ«sim mÄ“s. AgrÄk TNP valdÄ“ bija trÄ«s personas, uzņēmumu reorganizÄ“ja, un valdÄ“ palika viena persona, bet atzÄ«stam, ka tÄ bija kļūda, un lÄ“mums tiks pÄrskatÄ«ts. A. LÄcarus: — Reiz bija viedoklis par uzņēmuma sadalÄ«Å¡anu, lai tÄdÄ“jÄdi vieglÄk apsaimniekotu PVN, bet analizÄ“jot situÄciju, izrÄdÄ«jÄs, ka, normÄli strÄdÄjot grÄmatvedÄ«bai, PVN var saņemt atpakaļ arÄ« tÄpat, bet Å¡is variants vairs netika uzklausÄ«ts. — Uldis Rozenbergs vairÄkkÄrt ir uzvÄ“ris, ka pamati sadalÄ«Å¡anai bijuÅ¡i jau pirms novada izveides… A. LÄcarus: — TÄs ir atrunas. Iedziļinoties situÄcijÄ, redzÄ“jÄm, ka tas nav labÄkais variants, bet argumentus neviens vairs neuzklausÄ«ja. S. Ūdre: — PVN atgÅ«Å¡ana gan nebija galvenais reorganizÄcijas iemesls. LielÄ novadÄ ir nepiecieÅ¡amÄ«ba pÄ“c nozaru pÄrvaldes centralizÄ“Å¡anas, un tas skar gan Ä«paÅ¡umu apsaimniekoÅ¡anu, gan siltuma un Å«denssaimniecÄ«bas pÄrraudzÄ«bu. A. LÄcarus: — Es piekrÄ«tu par centralizÄciju, tikai uzskatu, ka jÄdomÄ par vienu lielu uzņēmumu, kas pÄrrauga visas sfÄ“ras, jo citÄdi bÅ«s viens uzņēmums, kas atbild par ceļiem, viens — par siltumu, cits — par Å«denssaimniecÄ«bu. Patlaban tiek palielinÄts darbinieku skaits, nepalielinot paÅ¡as domes administratÄ«vo aparÄtu. S. Ūdre: — Darbinieku skaitu tas neietekmÄ“, tikpat daudz bÅ«tu nepiecieÅ¡ami lielÄ uzņēmumÄ. Darba apjoms ir ļoti liels, un tÄpÄ“c ir nepiecieÅ¡ama specializÄcija. — Ne mazÄkas diskusijas un pretÄ“ju viedokļu bija arÄ« par Talsu slimnÄ«cu. A. LÄcarus: — Viedoklis mums neatÅ¡Ä·iras — slimnÄ«cu savienÄ«ba bija jÄveido, bet problÄ“ma bija veidÄ, kÄ tas tiek darÄ«ts. Mums bija jÄveido viena liela apvienÄ«ba visÄm Kurzemes slimnÄ«cÄm, bet diemžēl pie tÄ netika strÄdÄts, un tur nav vainojams neviens no novada. TÄ nu turpmÄkÄ sadarbÄ«bas iespÄ“ja tika izskatÄ«ta saistÄ«bÄ ar Ventspili, bet tas, kÄda Talsu slimnÄ«cai ir ierÄdÄ«tÄ vieta Å¡ai apvienÄ«bÄ un arÄ« materiÄlÄ vÄ“rtÄ«ba, ir pilnÄ«gi nepieņemams gan man paÅ¡am, gan domÄju, ka arÄ« frakcijai. S. Ūdre: — Tas bija viens no pirmajiem smagajiem jautÄjumiem pÄ“c novada izveides, un deputÄti bija nolikti fakta priekÅ¡Ä. Protams, LÄcarus kungam bija vislielÄkÄ pieredze un kompetence, taÄu, meklÄ“jot risinÄjumus, uzklausÄ«jÄm arÄ« citus viedokļus. SituÄcija ir mainÄ«jusies un jau atkal uzlabojusies, bet ir problÄ“ma nodroÅ¡inÄt visus nepiecieÅ¡amos speciÄlistus, kuru pakalpojumu sniegÅ¡anai nauda ir pieÅ¡Ä·irta. ApvienÄ«bas izveide ar Ventspils slimnÄ«cu ir veiksmÄ«ga, tÄpat jau atkal ir iekustinÄta slimnÄ«cas bÅ«vniecÄ«bas iecere un sadarbÄ«bÄ ar Ventspils slimnÄ«cu tiek izskatÄ«ts, kÄdai Å¡ai slimnÄ«cai bÅ«t. — KÄ jÅ«s vÄ“rtÄ“jat to, ka Talsu slimnÄ«cai apvienÄ«bÄ praktiski nav teikÅ¡anas? S. Ūdre: — Mums lÄ«gumÄ Talsu novada domei ir paredzÄ“tas veto tiesÄ«bas jautÄjumos, kas skar Talsu slimnÄ«cas attÄ«stÄ«bu. A. LÄcarus: — Å Ädas veto tiesÄ«bas ir, taÄu diemžēl tur norÄdÄ«ts, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ novads uzņemas finansiÄlÄs saistÄ«bas par attiecÄ«gajiem jautÄjumiem. Pie tÄs budžeta situÄcijas, kas ir patlaban, Å¡Ädas finanses bÅ«tu ļoti grÅ«ti atrast. TÄpat man nepatÄ«k, ka visas Talsu slimnÄ«cas daļas ir novÄ“rtÄ“tas par nedaudz vairÄk nekÄ Ls 7000. Uzskatu, ka tÄ nebija vienÄ«gÄ iespÄ“ja, jo mums nav pat mazÄkumtiesÄ«bu, ko nodroÅ¡inÄtu slimnÄ«cas novÄ“rtÄ“Å¡ana vismaz par Ls 50 000, kas arÄ« ir mazÄk par tÄs patieso vÄ“rtÄ«bu. Å ajÄ gadÄ«jumÄ mums jÄbÅ«t spÄ“jÄ«giem nodroÅ¡inÄt dotÄcijas, bet budžets pat neļauj par to domÄt. Netika izvÄ“rtÄ“tas visas iespÄ“jas, mÄ“s tagad varam redzÄ“t, cik labi apvienÄ«bu veido LiepÄjas, Saldus un KuldÄ«gas slimnÄ«ca. It kÄ izvairoties no nonÄkÅ¡anas finansiÄlÄ atkarÄ«bÄ no KuldÄ«gas, tagad finansiÄli bÅ«sim atkarÄ«gi no Ventspils. S. Ūdre: — Bet KuldÄ«gas variants parÄdÄ«jÄs pÄ“dÄ“jÄ brÄ«dÄ«, vien ÄrkÄrtas sÄ“des laikÄ. A. LÄcarus: — LÄ«dzÄ«gi kÄ Ventspils variants. — PÄ“dÄ“jais skaļÄkais domÄ“ izskatÄ«tais jautÄjums, Å¡Ä·iet, ir par Laidzes profesionÄlo vidusskolu. KÄ jÅ«s prognozÄ“jat Å¡Ä« jautÄjuma attÄ«stÄ«bu?S. Ūdre: — Å is jautÄjums ir nÄcis kampaņveidÄ«gi jau kopÅ¡ pagÄjuÅ¡Ä gada augusta, kad bija piedÄvÄjums kļūt par Kandavas tehnikuma filiÄli. NÄkamais jautÄjuma saasinÄjums bija novembra beigas, kad parÄdÄ«jÄs variants, ka Laidzes skola varÄ“tu kļūt par Ventspils skolas filiÄli. RezultÄtÄ 27. februÄrÄ« dome ar lÄ“mumu atbalstÄ«ja vÄ“stuli IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijai, kurÄ atbalsta Laidzes profesionÄlÄs vidusskolas pÄrņemÅ¡anu. RezultÄtÄ skolai ir doti divi ceļi, kÄ attÄ«stÄ«ties, — kÄ Ventspils skolas filiÄlei vai kļūt pat Talsu novada paÅ¡valdÄ«bas Ä«paÅ¡umu. PaÅ¡laik notiek tÄda kÄ saspÄ“le starp paÅ¡valdÄ«bu un IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministriju ar solÄ«jumiem un telefona zvaniem, bet garantijas, ka skola bÅ«s paÅ¡valdÄ«bas skola, nav. A. LÄcarus: — Skola ir jÄpÄrņem novadam. SituÄcija gan ir ļoti neskaidra, jo neesmu dzirdÄ“jis, ka, valstij nododot jebkÄdu Ä«paÅ¡umu paÅ¡valdÄ«bai, tas tiek nodots kÄdai citai paÅ¡valdÄ«bai, ne tai, kur tas atrodas. Å ajÄ gadÄ«jumÄ tÄs nav pat blakus esoÅ¡as paÅ¡valdÄ«bas. DÄ«vaini, ka ministrijas rÄ«kojums jau paredz rezultÄtu, kurÄ nav rÄ“Ä·inÄÅ¡anÄs ar Talsu un kaimiņu novadu jaunieÅ¡u interesÄ“m. FinansiÄli mÄ“s varam bÅ«t zaudÄ“tÄji arÄ« tÄdēļ, ka par mÅ«su jaunieÅ¡u mÄcÄ«Å¡anos Å¡ai skolÄ bÅ«s jÄmaksÄ starppaÅ¡valdÄ«bu maksÄjumi, kas var bÅ«t vairÄki simti tÅ«kstoÅ¡i latu. TÄdēļ nesaprotu, kÄpÄ“c gan lai mÄ“s atteiktos no Å¡Ä«s skolas un vÄ“lÄk maksÄtu vÄ“l lielÄku naudu. Ventspils stratÄ“Ä£ija ir bÄ«stama, jo viņiem visÄ“rtÄkais variants bÅ«tu Å¡eit esoÅ¡os skolÄ“nus pÄrcelt uz Ventspili, tÄdÄ“jÄdi nodroÅ¡inot pilnu noslogojumu un lÄ«dz ar to atrisinot savas finansiÄlÄs problÄ“mas. S. Ūdre: — Bet jÄatceras, ka Talsu paÅ¡valdÄ«bai nav nekÄdas varas pÄr Laidzes skolu, un tÄs nÄkotni izÅ¡Ä·irs ministrija. — Patlaban jau vairÄk nekÄ mÄ“nesi tiek strÄdÄts pie Å¡Ä« gada budžeta sastÄdÄ«Å¡anas un galvenie skaitļi jau aptuveni ir zinÄmi. Kuras ir tÄs nozares vai iestÄdes, kas cietÄ«s visvairÄk? S. Ūdre: — Å…emot vÄ“rÄ ekonomisko situÄciju valstÄ«, paÅ¡valdÄ«bas budžets, salÄ«dzinot ar iepriekÅ¡Ä“jo, ir samazinÄjies par 20 procentiem. Ja iepriekÅ¡ budžetu veidoja pÄ“c teritoriÄlÄs piederÄ«bas, tagad tas tiek veidots pa nozarÄ“m un iestÄdÄ“m. Katras iestÄdes pamatbudžets, ir tikai pamatfunkciju nodroÅ¡inÄÅ¡anai, nav runa gandrÄ«z ne par kÄdiem attÄ«stÄ«bas projektiem. Vairuma iestÄžu darbs bÅ«s apdraudÄ“ts. VislielÄkais samazinÄjums bÅ«s komunÄlajai saimniecÄ«bai, kultÅ«ras iestÄdÄ“m un pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“m. Tai paÅ¡Ä laikÄ sociÄlo funkciju pildÄ«Å¡anai budžets ir pat palielinÄts. A. LÄcarus: — Tas, ka sociÄlajÄ sfÄ“rÄ finansÄ“jums ir palielinÄts, ir objektÄ«vi. Pie budžeta sastÄdÄ«Å¡anas mÄ«nuss ir tas, ka nenotiek salÄ«dzinÄÅ¡anas, jo ir iestÄdes, kurÄm lÄ«dz ar to samazinÄjums ir nevis 20, bet pat 40 un gandrÄ«z 50 procenti, kÄ tas ir Talsu mÅ«zikas skolai, Talsu novada muzejam. Uzskatu, ka mÄ“s neko nedrÄ«kstam slÄ“gt, taÄu apgalvot, ka tas nenotiks, es nevaru. DrÄ«zÄk gan bÅ«tu jÄdomÄ par variantiem, kÄ vairÄkas iestÄdes apvienot. Iebilstu Ūdres kundzei par to, ka mÄ“s nevaram domÄt par attÄ«stÄ«bu, jo tieÅ¡i uz to ir vÄ“rsti Lauku atbalsta dienesta projekti, kuru lÄ«dzfinansÄ“Å¡anu mÄ“s atbalstÄm, jo tÄ ir iespÄ“ja attÄ«stÄ«t mazÄs paÅ¡valdÄ«bas un sakÄrtot dažÄdus infrastruktÅ«ras objektus. Jo tÄ nav tikai sakÄrtoÅ¡ana, bet arÄ« iespÄ“ja nodarbinÄt vietÄ“jos uzņēmÄ“jus. S. Ūdre: — NovadÄ ir aptuveni 100 iestÄžu, un katras iestÄdes vadÄ«tÄjs bija atbildÄ«gs par tÄmes sastÄdÄ«Å¡anu. VairÄkos, arÄ« mÅ«zikas skolas, gadÄ«jumos tas nebija pietiekami labi izdarÄ«ts, bet patlaban risinÄjums skolai ir rasts. Darbs ir veikts pamatÄ«gs un skrupulozs. Lai mÄ“s nonÄktu lÄ«dz Å¡im budžeta variantam, ir bijuÅ¡as plaÅ¡as diskusijas, un domÄju, ka laiks, lai iepazÄ«tos, ir bijis pietiekams. Budžeta plÄnoÅ¡ana ir ļoti pÄrdomÄta, un pie iespÄ“jamajiem ienÄkumiem vairs netiek skaitÄ«ti tie ieņēmumi, par kuru pildÄ«Å¡anos ir Å¡aubas. PilnÄ«ga skaidrÄ«ba uzreiz nav iegÅ«stama, bet tam mums bÅ«s viss 2010. gads, kad arÄ« atklÄsies, cik daudz lÄ«dzekļu nepiecieÅ¡ams dažÄdu funkciju nodroÅ¡inÄÅ¡anai. MÄ“s apzinÄmies, ka visvairÄk pietrÅ«kst vienotÄs darba samaksas sistÄ“mas, jo ne visur vienÄda profila darbinieki lÄ«dzÄ«gÄs iestÄdÄ“s patlaban saņem vienÄdu algu. ArÄ« pie tÄ jau ir uzsÄkts darbs. A. LÄcarus: — Ir ieguldÄ«ts liels darbs, un pozitÄ«vais ir tas, ka budžets tiek ņemts no reÄlo ienÄkumu aprÄ“Ä·ina. Man aizvien vairÄk Å¡Ä·iet, ka budžets tiek veidots kÄ Â«pagaidÄm» budžets, kas nozÄ«mÄ“, ka to nepÄrtraukti mainÄ«s. |
